Tieslietu ministrijas iespējamā lietderīgā dalība krimināljustīcijas reformā

Ievads

Populārākajā no necenzētajiem1 portāliem latviešu valodā ‑ “Pietiek” ‑ 2020. gada 18. decembrī ievietots raksts2 (turpmāk ‑ Raksts), kurā kritizēta Tieslietu ministrijas (turpmāk ‑ TM) ziņojumā3 (turpmāk ‑ Ziņojums) aprakstītā rīcība, izpildot Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumu lietā Nr. 2018-25-014 (turpmāk ‑ Spriedums) par ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto vīriešu nediskriminēšanu tiesību apjoma ziņā. Minētais Ziņojums esot tikai TM aizbildināšanās ar jauna cietuma un darbinieku trūkumu, faktiski pieļaujot tādu pašu bezdarbību savu pienākumu izpildē, kas minēta Satversmes tiesas 2009. gada 29. septembra spriedumā lietā Nr. 2008-48-015 par pastaigu aizliegumu notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros.

1. Tieslietu ministrijas izvairīgais progress ieslodzījuma vietu pārvaldē

Var piekrist Rakstā paustajai kritikai par TM kūtrumu, taču jāņem vērā darbības sarežģītie apstākļi.

Ziņojumā ir atsauces uz Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk ‑ CPT) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk ‑ ECT) dokumentiem, ka katram ieslodzītajam jāatļauj tikšanās vismaz reizi mēnesī un ikdienas pastaigas svaigā gaisā arī uzturēšanas laikā soda izolatoros, kā arī atzinīgi novērtēti vairāki procesi, kuros esmu dažādi piedalījies6, proti, pasākumiem Latvijā7, CPT ieteikumiem, Satversmes tiesas un ECT lemto, taču nav ņemts vērā, ka CPT un ECT prakse ir jāizmanto Latvijas interesēs un pēc būtības, kad tās saprātīgā daļa ir jāievieš, bet pārējā ‑ jāapsver.

Pretrunīga ir Ziņojumā minētā apstrīdamā informācija par darbinieku trūkumu, ko Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk ‑ IeVP) administrācija vienmēr piemin, taču patiesībā tos nevēlas. Faktiski kompetenti darbinieki gan būtu vajadzīgi, tikai tiem būtu jādarbojas efektīvāk par tagadējiem.

Ziņojumā minētā ar būvniecību (Cēsis, Valmiera) saistītā pasākumu daļa ir tā, kuru rosinājis neesmu. Lai gan piesaistīju finansējumu tieslietu sistēmas institūciju infrastruktūrai un darbinieku nodrošināšanai, taču nevarēju kontrolēt šo līdzekļu izlietošanu, tāpēc līdzšinējie ieguldījumi bieži iztērēti nepārdomāti un nelietderīgi, ko pierāda TM nemitīgās atsauces uz trūkumiem infrastruktūrā, kaut arī cietumus pārbūvē un tam prasa naudu jau sen, tostarp pirms 25 gadiem IeVP būvēja daudz krātiņveida kameru, ignorējot ieteikumus par cilvēcīgu apiešanos, kurus pakāpeniski sāk ievērot.

Savukārt pārējā Ziņojumā minēto pasākumu daļa ir saistīta ar tiesiskās apziņas maiņu, kam TM un IeVP iepriekš ilgi pretojās, no kā centās atkratīties, negribēja iegūt finansējumu no fondiem, ārvalstīm, atbalstīt darbiniekus, cilvēka tiesības, taču tagad ir samierinājušās un šo to atzinušas, lai gan vēl arvien izvēlas citu iegūtos un tām dāvātos aktīvus lietot pašlabumam un “apgūt”, nevis saprātīgi izmantot paredzētajam mērķim.

Latvijā nav notikusi visaptveroša lustrācija, tādēļ ne tikai TM, bet arī tiesās, IevP un citur tieslietu un iekšlietu struktūrās ir nomācoša okupācijas varas atstātās koruptīvās un nekompetentās sistēmas ietekme, kurai pielāgojas arī jaunā paaudze8. Tiesībsargājošo iestāžu lielākā problēma ir padomju sistēmai raksturīgā labumu pārdalītāju un “platā ceļa gājēju” pašlabuma, varas un drošības sajaukuma virzītas sodīšanas un krāpšanas tieksmes dominēšana pār godīgi pildītiem amata pienākumiem9, tāpēc vēl tagad to darbinieki kompetentas darbības vietā apzog sabiedrību un izdomā muļķīgus atrakstīšanās argumentus, piemēram, policija neizmeklē elementāras krimināllietas par zādzībām un, viltojot dokumentus, tās izbeidz, vienlaikus vajājot viegli noķeramos nekaitīgos darītājus10 un “komandantstundas” staigātājus11.

Bezdarbībā un nepatiesībā “tiesiskuma” u.c. vārdus nelietīgi turpina valkāt arī TM, tomēr ar nesavtīgu un kompetentu darbību patriotiem izdevies to ietekmēt no ārpuses un panākt ne tikai Ziņojumā minēto sasniegumu atzīšanu un pieņemšanu, bet arī citas labvēlīgas tendences. Piemēram, pagājušā gada martā ārkārtējās situācijas laikā TM mēģināja aizliegt dievkalpojumus12, izraisot ticīgo iebildumus, kam TM vēlāk piekāpās un piekrita ievērot Satversmi. Tomēr pašlabuma meklēšanas ietekmē šāda patiesības atzīšana var nebūt pilnīga, ja tieslietu iestādes liekulīgi deklarē cienījamus un atbalstāmus mērķus, taču faktiski darbojas tiem pretēji, kad citu radītais labums un iegūtais finansējums tiek ļaunprātīgi izmantots, kas gan neizslēdz atsevišķus pozitīvus risinājumus.

2. Individuāli vērtējamas ieslodzītā tiesību un drošības prasības

Tāpēc paskaidrošu, kas šķiet būtisks Rakstā un Ziņojumā minēto problēmu novēršanā, apsverot:

-vai notiesātajam jābūt tiesībām tikties ar trešajām personām vismaz ik mēnesi un jāpaplašina citu tiesību apjoms;

– vai notiesātajam soda izolatorā ik dienu jābūt tiesībām uz pastaigu svaigā gaisā;

– vai universāls atrisinājums ir tikai jaunais cietums un pāreja uz diviem soda izpildes režīmiem?

Manuprāt, vairāku Rakstā un Spriedumā minēto problēmu risinājums saistīts ar pašu brīvības atņemšanas soda progresīvo izpildi, kurā, kā pareizi norādīts Spriedumā, jāizmanto individuālāka pieeja. Sprieduma atziņas gan jāpapildina ar iespēju kontrolēt administrācijas rīcību, atsakoties no tagad cietumos notiekošās obligātas soda izciešanas un noteikta termiņa izciešanas vairākos posmos no zemākās pakāpes līdz brīvākam režīmam, katrā augstākā pakāpē paplašinot tiesību apjomu.

Runājot par pastaigām pie soda izolatoriem13, būtībā ir vajadzīgi nevis soda, bet gan attiecīgi aprīkoti drošības izolatori, kur ieslodzīto pastaigās var nevest un līdz 2-3 dienām turēt apdraudējuma novēršanai, aizliegto vielu atrašanai vai apreibināšanās kontrolei. Ja ieslodzīto vajag izolēt no pārējiem uz ilgāku laiku, tad tas nav jāpiemēro kā disciplinārsods, bet gan režīma maiņa, kas parasti nozīmē pastiprinātu uzraudzību, bet ne vienmēr – tiesību apjoma samazinājumu.

Ja runā par ieslodzītā saskarsmi ar trešajām personām, tad tiesības uz to katrai režīma pakāpei atšķirīgi noteiktas likumā14. Tikšanos skaita minimālā robeža noteikta arī tāpēc, lai novērstu administrācijas patvaļu. Individualizētas pieejas gadījumā tikšanās vajadzībās notiesātajiem būtu jāņem vērā gan drošības apsvērumi, arī telpu kapacitāte, gan paša notiesātā un trešo personu vēlēšanās, gan šī pasākuma ietekme uz notiesāto socializāciju.

Kādam ieslodzītajam vajadzētu tikties bieži, citam reti, citam nemaz. Līdzīgi jāvērtē citu tiesību izmantošana, piemēram, telefonsarunām, naudas tērēšanai, iepērkoties u.c. Ja konkrētais notiesātais prot ar savu brīvību rīkoties, to kontrolē mazāk, ja neprot – vairāk. Dažādi ieslodzījuma režīmi vispirms jādiferencē tieši pēc šāda individuāla vērtējuma un iestādes drošības garantēšanas iespējām, nevis turēšanas termiņiem un tiesību apjomiem katrā soda izciešanas posmā. Vispārīgi runājot, galvenā atšķirība starp cietumu un probācijas uzraudzību ir nevis apbruņoti sargi torņos un dzeloņdrātis, bet gan aprūpe “kroņa maizē” pirmajā un nakšņošana mājās – otrajā gadījumā.

Tādēļ sākumā, līdz noskaidro, cik ieslodzītais bīstams un kur ievietojams, tas kādu laiku jākontrolē intensīvāk, pēc tam – pēc vajadzības, ar to arī stimulējot pašu ieslodzīto panākt mazāku kontroli. Slēgtā cietumā var vispār neļaut ilgstošas tikšanās, bet atklātā cietumā tās ierobežot minimāli, līdz pat dzīvošanai ģimenē (ja vēlas). Savukārt liegt tikšanos varētu ar tiem, kuri ieslodzīto ietekmē negatīvi, bet veicināt ar tiem, kuri ietekmē pozitīvi. Protams, būtisku pamattiesību ierobežošanas gadījumos jānodrošina efektīva neatkarīga kontrole pār administrācijas patvaļu.

Ziņojumā cerīga šķiet brīvības atņemšanas soda paredzētā izpilde 3 veidu soda izciešanas režīmos slēgtajā (zemākajā un augstākajā pakāpē) un atklātajā cietumā, lai gan nav skaidra tās piemērošanas kārtība. Ar individuālu pieeju būtu jābūt iespējai uzreiz nokļūt gan slēgtā cietuma zemākajā, gan augstākajā pakāpē, gan atklātajā cietumā, ar iespēju ātri tās mainīt, ņemot vērā drošībai un socializācijai būtiskos faktorus. Tāpēc līdz ieslodzītā klasificēšanai tam labāk būtu atrasties, ievērojot Ziņojuma 4.attēlā piedāvāto soda izpildes gaitu, slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot, kad uzreiz var to ievietot vai nu zemākajā pakāpē, vai atklātajā cietumā.

Visā ieslodzījuma laikā notiesātais jāgatavo dzīvei brīvībā, kādēļ jāapzina iespējamā dzīvesvieta un tur noderīgās sociālās saites. Tādēļ, pat ja neizskata epidemioloģiskās drošības u.c. jautājumus, Ziņojumā kā panaceja minētais jaunais 1200-vietīgs cietums, kā arī citi tik lieli cietumi derēs tikai tiem ieslodzītajiem, kuri vai nu pēc atbrīvošanas paliks tuvākajā apkārtnē, vai arī ir nelabojami recidīvisti, teroristi, bandīti, ar kuriem maz kurš tiksies un kuriem būs īpaši selektīva saziņa ar ārpasauli. Pārējiem notiesātajiem jāizcieš sods pēc iespējas tuvāk (nākamajai) dzīvesvietai, bet TM jāievēro vēl citi pagaidām ignorēti ekspertu ieteikumi, tostarp par IeVP un Valsts probācijas dienesta apvienošanu, sabiedrības iesaistīšanu un socializācijas funkciju nodošanu nevalstiskajam sektoram, nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda kārtības maiņa, u.c.

Savukārt apcietinātos jātur tuvāk tiesai, lai tos ātrāk un taisnīgāk tiesātu, un tad tiem nevajadzēs ne tik daudz staigāt, ne tikties ar trešajām personām, ko noteikti jāņem vērā jaunu tiesu namu un cietumu izbūvē, ko Tieslietu ministrija arī ilgstoši ignorē esošajā un nākotnē plānotajā būvniecībā.

3. CPT un ECT atziņu saprātīga izmantošana

Savulaik Latvijā CPT un ECT atziņas ir palīdzējušas krimināljustīcijas reformā, tomēr pati CPT nevar piespiest izpildīt savus ieteikumus un šai ziņā tieši mums neko daudz nav uzlabojusi.

Citādi ir ar ECT, kuras spriedumi tiek pildīti un kura atsaucas arī uz CPT konstatēto, kas, lai gan visai novēloti, kopā ar Satversmes tiesas konsultēšanu pirms vairākiem desmitiem gadu palīdzēja uzlabot ieslodzīto tiesisko situāciju, kuras galvenās problēmas gan bija zināmas jau pirms pirmajiem ECT spriedumiem par Latviju.

Tomēr arī tagad mūsu pārstāvjiem ECT ir jābūt saprātīgiem un jāaizstāv Latvijas intereses, tostarp pārbaudot vietējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu un samērīgumu. Ja ieslodzītie sākotnēji tiesvedībās Satversmes tiesā un ECT pret Latviju uzvarēja “vienos vārtos” to pašu nominālo tiesībsargu tiesiskā nihilisma dēļ, piemēram, kad apcietināto tiesību ierobežojumus IeVP un TM vispār atteicās iekļaut likumos, tad tagad mums ir izdevies ne tikai daļēji uzlabot Latvijas normatīvos aktus, bet arī piedabūt Latvijas tiesas izskatīt ieslodzīto sūdzības. Tāpēc šobrīd, ja tiesā nonāks kāda ieslodzītā sūdzība par tikšanās liegšanu, būtu jāvērtē tieši ierobežojuma individuālā piemērošana. Manuprāt, būtībā nederīgs būtu ierobežojuma viena veida pamats kā vēl neizciestā soda termiņa daļa kādā pakāpē, bet derīgi cita veida pamati kā tikšanās neļaušana ar nelabvēlīgu personu, pretepidemioloģiskie pasākumi vai paša ieslodzītā pieļauti tikšanās noteikumu pārkāpumi, savukārt vēl trešā veida pamats kā ieslodzījuma vietas infrastruktūras problēmas būtu pēc iespējas ātrāk jārisina. Protams, minētie ierobežojumu otrā un trešā veida pamatojumi būtu ik reizi jāpierāda un jācenšas samērīgi novērst. Viena no risinājumu iespējām varētu būt pozitīvas saskarsmes piedāvāšana, ja pašam notiesātajam tādas nav, u.tml.

Pie mūsdienu tehnoloģijām intensīvāka uzraudzība ne vienmēr ietver stingrākus tiesību ierobežojumus. Lai gan brīvības atņemšana to arī nozīmē, tomēr katram individualizētam tiesību ierobežojumam jābūt samērīgam ar leģitīmu mērķi. Ja iepriekš minēto ievēro, tad Latvija arī katrā ECT lietā var sekmīgi aizstāvēties, ja vajag, ar konkrētiem piemēriem pierādot pašas ECT neobjektivitāti un korporatīvismu savu pienākumu izpildē15.

Nobeigums

Iepriekš aprakstītās Spriedumā un Ziņojumā minētās ieslodzītā tiesību problēmas un kompetentu darbinieku trūkumu novērsīs ne jau investīcijas būvēs vai amatos pašas par sevi, arī ne liekulīga runāšana, bet gan saprātīga, mērķtiecīga, efektīva un drosmīga rīcība ar tiesiskiem līdzekļiem sabiedrības kopējās interesēs.

1Labā nozīmē

2“”Bezkompromisu tiesiskuma” Bordāna ministrija blēdīgi mēģina uz vairākiem gadiem ignorēt Satversmes tiesas spriedumu”, skat.: https://pietiek.com/raksti/bezkompromisu_tiesiskuma_bordana_ministrija_bledigi_megina_uz_vairakiem_gadiem_ignoret_satversmes_tiesas_spriedumu?nomob

3Informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību saistībā ar Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumu lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam””,  skat.: http://tap.mk.gov.lv/doc/2020_11/TMZin_131120_ST_spried.994.docx

4https://likumi.lv/ta/id/310595-par-latvijas-sodu-izpildes-kodeksa-50-sup4sup-panta-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-91-pantam

5https://likumi.lv/ta/id/198403-par-latvijas-sodu-izpildes-kodeksa-74panta-otras-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-111pantam

6Skat.: Par apcietināto tiesību ierobežojumiem ieslodzījumā. Jurista Vārds, 2002.gada 12.marts; https://mmednis.home.blog/2020/10/29/soda-regresivas-izpildes-aktualitate-kriminaljusticijas-reforma/ ; https://pietiek.com/raksti/valsts_nezagsana_3_dala_akmens_pili_dzelondarzos

7Ieslodzīto skaita samazināšana ar ieslodzījumam alternatīvu soda un drošības līdzekļu veidu ieviešanu; Valsts probācijas dienesta izveidošana; fondu un ārvalstu, arī Norvēģijas palīdzības saņemšana; Atkarīgo centrs; mentoru/līdzgaitnieku – kontaktpersonu, darbinieku iesaistīšana; ieslodzīto sūdzības, u.c.

8Skat. https://mmednis.home.blog/2021/01/24/iesniegums-par-etikas-normu-rupjiem-parkapumiem-tiesu-varas-amatpersonu-darbiba/

9Skat. https://pietiek.com/raksti/valsts_nezagsana_2_dala_dzivibas_vests_tiesibsargataju_petera_aizstavibai

10https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-iespejamo-vardarbibu-pret-berniem-bruknas-muiza-policija-uzsak-administrativas-lietas.a386247/

11https://jauns.lv/raksts/zinas/422604-bauskas-iedzivotaja-vienas-nakts-laika-sanem-4000-eiro-sodu-par-komandantstundas-neieverosanu

12https://www.delfi.lv/news/national/politics/tieslietu-ministrija-pulcesanas-uz-dievkalpojumiem-ir-aizliegta.d?id=51966255

13Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 70.panta pirmās daļas 6.punktu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm.

14Latvijas Sodu izpildes kodekss

15Cf. citus pieteikumus un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 27. maija spriedumu lietā Baka pret Ungāriju (pieteikums nr.20261/12), skat.: http://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-144139

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s